Veselība

Ko labu alus dara!

  • Zviedrijas ārstu (ar Anglijas alus darītāju asociācijas atbalstu) pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri dienā izdzer dažas glāzes alu vai vieglu vīnu par 20-25% retāk, nekā nedzērāji slimo ar išēmisko slimību un infarktu.
  • XX gs vidū alu nozīmēja lai izvadītu nierakmeņus un lai dziedētu vispārīgu ķermeņa vājumu pēc pārmērīgas fiziskas slodzes, ierīvēja kājas ar alu pēc gariem pārgājieniem. Tā laika dziednieki ar papardes alu dziedēja aknu saslimšanas. Ar salvijas alu dziedēja elpošanas ceļu saslimšanas, klepu. Tas palīdzēja novērst dunoņu ausīs. Ar lavandas un krustnagliņu alu dziedēja no sliktas dūšas, epilepsijas, sirdsklauvēm, krampjiem. Šajos laikos arī  zirgiem, kuri bija nogājuši lielus attālumus kājas apsēja ar alus apsējiem.
  • Vācu ārsts Kohs (holēras izraisītāju atklājējs) uzskatīja, ka baciļi alū iet bojā dažās stundās un slimība tālāk neattīstās. Tika novērots, ka holēras epidēmija praktiski neskāra vietas kur bija alus darītavas.
  • Pirtī alu lej uz akmeņiem, jo alus tvaiki ir veselīgi ādai, padarot to samtainu.
  • Lai labāk nofiksētu elegantu frizūru arī var izmantot alu. Matus ieziežot ar alu un nedaudz paturot kā matu masku, mati iegūs dabisku spīdumu, elastīgumu, mazināsies matu izkrišana.
  • Regulāri pēc matu mazgāšanas tos skalojot ar alu var ātri atbrīvoties no blaugznām.
  • Alus sejas masku un krēmu sastāvos veicina grumbu izlīdzināšanos. Olas dzeltenumu sajauc ar alu un uzliek kā masku sejas ādai. Alus maskas labvēlīgi ietekmē taukainu ādu, paaugstinot tās elastīgumu, uzlabojot asinsriti, mazinot tauku veidošanos un sašaurinot poras.
  • Alus labvēlīgi ietekmē sievietēm krūšu dziedzeru augšanu, jo tā sastāvā ir apiņi. Par to liecina prūšu karalienes Luīzes (1776. -1810. g) vēstures liecības. Kad karaliene griezusies pie mediķiem ar vēlmi palielināt savas krūtis, tie ir ieteikuši: „Dzert alu pirms un pēc ēšanas, atteikties no izjādēm, trīs reizes dienā rūpīgi ar alu masēt krūtis.”
  • Izvairīties no grumbām palīdz arī svaiga alus putas lietotas, kā maska.
  • XVIII un XIX gs. visās pasaules  dziedniecības iestādēs lielāko tiesu zāļu lietoja kopā tikai ar alu. Uzskatīja, ka zāles kopā ar alu labāk uzsūcas organismā. Kā lielisku tonizējošu, dezinficējošu un organismu stiprinošu līdzekli, alu deva slimniekiem Pēterburgas slimnīcās pat līdz XIX gs. vidum. Uzskatīja, ka alus mazina smakšanas sajūtu un nespēku.
  • Mūsdienās čehu ārsti iesaka alu lietot katru dienu pēc kuņģa – zarnu trakta operācijām.
  • Skandināvijas valstīs ārsti iesaka alu lietot depresijas gadījumā, jo tur alus oficiāli ir atzīts par antidepresantu
  • Amerikas oficiālā medicīna iesaka tumšo alu lietot sirds – asinsvadu saslimšanu profilaksei. Iesaka arī nelielās devās lietot grūtniecēm, jo alus satur mikroelementus, kuri nepieciešami auglim.
  • Austrālijā alu iesaka lietot īsi pirms dzemdībām, lai palielinātu piena daudzumu piena dziedzeros.
  • Vācijā, Dānijā un Austrijā strādniekiem, kuri strādā organismam kaitīgā vidē kur iespējams veidoties organisma sāļu dizbalans, kas var izsaukt noslieci uz nieru saslimšanām, izsniedz neattīrītu, bezalkoholisku alu.
  • Alus ietilpst polārpētnieku obligātajā pārtikas saraksta sastāvā.
  • Iesala ekstraktu ieteicams lietot kā stiprinošu līdzekli bērniem intensīvas augšanas periodā, barojošām māmiņām, sportistiem.
  • Čehijā un Slovākijā alus ir iekļauts hokeistu ēdienkartē. Itālijas sporta ārsti uzskata, ka 1 litrs alus dienā uzlabo koncentrēties spēju, saīsina reakcijas laiku un palielina muskuļu spēku. ASV  ir novērots, ka alus ideāli atjauno iztērēto enerģiju un šķidrumu, pēc ilgstoša skrējiena.
  • Malaizijā mātes ieziež bērnu ādu, lai tos pasargātu no slimībām.
  • Pētījumi apliecina, ka izderot katru dienu pa 0.5 l alus samazinās risks saslimt ar nierakmeņu slimību par 40%. Ne pienam, ne tējai un citiem dzērieniem šāds efekts nepiemīt.
  • Viduslaiku kosmetologi izmantoja alu ādas maskām, lai atjaunotu sejas ādas skaistumu.
  • Alus raugu lieto iekšķīgi dažādu infekcijas saslimšanu, furunkulozes, cukura diabēta, ādas saslimšanu gadījumos.
  • Alu ir daudz mazāka kaloritāte nekā ābolu sulai, augļu dzērieniem kuriem tiek pievienots cukurs un pienam.
  • Čehijas alus darīšanas institūta zinātnieki rūpīgi izpētot alus iedarbību uz cilvēka organismu, ir nākuši pie slēdziena, ka alus ir nepieciešams organismam, jo satur tam nepieciešamas vielas.
  • Mūsdienu medicīna ir pierādījusi, ka alu lietojot saprāta robežās, tas pastiprina asinsriti, samazina sirds saslimšanu risku, un tam piemīt antistresa iedarbība. Alus mērenās devās neizdara būtisku iedarbību uz arteriālo asins spiedienu, bet ja tas ir paaugstināts, alus pat nedaudz to samazina, jo alum piemīt īpašība  paplašināt asinsvadus. Risks saslimt ar hipertoniju ir tikai ja alu lieto ļoti lielos daudzumos.
  • Alus lietots saprāta robežās neveicina aptaukošanos, bet uzlabo apetīti.
  • Alus sastāvā esošais kalcijs un magnijs aizkavē žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanos.
  • Lietojot alu organisms saņem augu valsts cietes savienojumus, kuri veicina gremošanu un kuņģa sekrēciju.
  • Tumšais alus satur flavoīnus – organisko vielu grupa, kuras pazemina asins recēšanu un aizkavē trombu veidošanos.
  • Sastāvā esošie minerāli un citi elementi labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību, muskuļu spēku, ķermeņa elektrolīzes procesus, aktivizē fermentus un sabalansē hormonu darbību.
  • Alus praktiski nesatur organismam nevēlamo saharozi un fruktozi.
  • Čehijas un Austrijas klīnikās alus dziedniecības kursi tiek nozīmēti pacientiem ar uroloģiskajām saslimšanām.
  • ASV psihiatriskajās klīnikās ir bijis veiksmīgs eksperiments dažas zāles aizvietot ar pudeli alus dienā. Visiem slimniekiem novērota veselības uzlabošanās.
  • Čehu zinātnieki uzskata, ka alus ne tikai mazina slāpes un stresu, bet arī palīdz risināt impotences problēmas. Tie uzskata, ka alus ir labākais dabiskais stimulators, kas rada iespēju vīriešiem dzīvot pilnvērtīgu seksuālo dzīvi. Alus nelielās devās ir lielisks aterosklerozes profilakses līdzeklis. Jo erekcijas problēmas vīriešiem galveno kārt ir šī iemesla dēļ.
  • Alus izvada no organisma kancerogēnās vielas un mazina risku saslimt ar vēzi. Japānas zinātnieki ir pierādījuši, ka regulāra alus lietošana 2-3 reizes pazemina šo risku. Varbūt tieši tāpēc pēdējo 10 gadu laikā alus Japānā ir kļuvis tik ļoti populārs, jo nacionālā virtuve tieši sekmē vēža saslimstību.
  • Ir pierādīts, ka alus izvada no organisma alumīniju, ko neviens cits šķidrums nespēj.
  • Alus paplašina gremošanas orgānu gļotādu kapilāros asinsvadus, veicinot ātrāku šķidruma nonākšanu asinīs. Alus veicina organisma audu šūnu atjaunošanos.
  • Pētījumi pierādījuši, ka cilvēki, kuri regulāri lieto alu noveco daudz lēnāk, par tiem, kuri nelieto. 1-2 glāzes alus dienā ir pietiekoša deva lai aizkavētu organisma novecošanos.
  • ASV zinātnieki arī ir nākuši pie slēdziena, ka alus nelielās devās, regulāri lietojot par 50% samazina sirdslēkmju iespējamību.
  • Benedektīniešu klostera (netālu no Minhenes) piezīmes (1455 g.) vēsta, ka no 1624. līdz 1657. gadam tikuši ar alu izdziedēti 355 slimnieki ar paralīzi, 188 – epileptiķi, 237 – atgriezusies dzirde, 860 – atgriezusies redze, 221 – atgriezies saprāts.
  • Lietojot alu lielos daudzumos lielais kālija daudzums, kas tiek uzņemts organismā veicina lielu urīna daudzuma rašanos un pastiprina nātrija un hlora izvadīšanu ar nierēm, kas var radīt organisma demineralizāciju. Dažkārt cilvēki intivituatīvi to juzdami alu padara sāļāku pirms lietošanas. Šī paša iemesla dēļ tradicionāli kā uzkodas pie alus ir sāļu ēdieni., produkti.
  • Cilvēkiem, kuriem jau ir sirds kaites nav ieteicams lielos daudzumos lietot alu. Alus veicina sirds nepietiekamību, kā jebkurš šķidrums.
  • Alu lieto pie vājas gremošanas, bezmiega, nepatīkamas smakas no mutes, ādas saslimšanām. Nav vēlams alu lietot hipertonijas, nefrīta, aknu cirozes, diabēta un grūtniecības gadījumos.
  • Senie šumeri (Antīkā pasaule) pielietoja sasildītu alu mutes skalošanai un zobu ārstēšanai, sāpju mazināšanai. Tie alu uzskatīja par dziedniecisku dzērienu. Par to liecina Ebersova papiruss.
  • Holandes zinātnieki ir atklājuši, ka lietojot alu katru dienu, mazinās risks saslimt ar Alcheimera slimību.

Alus atšķirībā no citiem alkoholiskajiem dzērieniem sastāv aptuveni no 92% ūdens, un tāpēc lieliski remdē slāpes un pasargā organismu no nevēlamas atūdeņošanās.

Sastāvā esošā ogļskābā gāze veicina kuņģa sekrēciju un asins pieplūdi muskuļiem, smadzenēm, aknām, plaušām un nierēm.

Alus ir vienīgais dzēriens, kurā esošās apiņu rūgtvielas ir ne tikai patīkamas pēc garšas, bet arī iedarbojas uz cilvēka organismu nomierinoši un hipnotiski, mazina sāpes, veicina gremošanas procesus, aizkavē baktēriju veidošanos. Apiņi ir vērtīgs dziedniecisks augs un tā labās īpašības pārmanto alus. Apiņu rūgtvielas aktivizē kuņģa sulas izdalīšanos un nomāc alū esošā alkohola nevēlamo iedarbību.

No fiziologu viedokļa alus ir viens no sabalansētākajiem dzērieniem, kas pozitīvi iespaido vielu apmaiņas procesus un ir vitamīnu avots. Sastāvā esošie B1, B2, B6, H vitamīni noderīgi nervu sistēmas darbībai. Tie labvēlīgi iespaido matu augšanu un galvas ādas veselību. B6 grupas vitamīni aizkavē asinsvadu saslimšanu attīstīšanos. Vitamīni veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos. C vitamīns ir aptuveni 20-50 mg/l. Litrs alus nodrošina aptuveni 70% no dienā nepieciešamā C vitamīna daudzuma. Lai nodrošinātu organismam nepieciešamo nikotīnskābes un folijskābes daudzumu, nepieciešams lietot pusglāzi alus dienā.

Izdzerot 1 litru alus, cilvēks saņem 20% no B2 vitamīna nepieciešamās dienas devas, 32% – B6 vitamīna. Viens litrs alus nodrošina 40% no dienas nepieciešamo vitamīnu daudzuma – 0.2 mg B3 vitamīnu, 0.3 mg B6 vitamīnu, 6.5 mg PP vitamīnu.

Dzelzs uzlabo asins sastāvu, fosfors iedarbojas uz metabolisma procesiem, magnijs nostiprina sirds muskuli. Cinks ir nepieciešams, lai veidotos insulīns, hlorīdi aizsargā smaganas no iekaisumiem, mangāns veicina B vitamīna veidošanos.

Alus pēc sastāvā esošajām aktīvajām vielām ļoti maz atšķiras no apelsīnu sulas.

Minhenes alus institūta zinātnieki ir pierādījuši, ka 1 litrs nefiltrēta alus ir 10 reizes vērtīgāks par 1 piena litru.

 ALUS DZIEDNIECISKĀS RECEPTES 

0.5 glāze alus 15-20 min pirms ēšanas. Palīdz, ja nepieciešams novērst nenozīmīgas gremošanas trakta darbības traucējumus. Uzlabo kuņģa kustību aktivitāti.
Alum piemīt pretsāpju, nomierinoša, baktēriju vairošanās mazinoša iedarbība. Izmantojot šīs īpašības dažkārt var alu lietot kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlu gadījumā. Ārstēšanai izmanto 1 alus glāzi pirms nakts miega. Kursa ilgums 12-15 dienas.
Normālā stāvoklī kuņģī ir neliels gaisa daudzums. Ja rodas gaisa pārpilnība un tas netiek izvadīts pietiekamā daudzumā, piemēram, atraugu veidā, ieteicams lietot 1 alus glāzi pirms ēšanas. Jo alus pastiprina kuņģa sieniņu muskuļu kustību aktivitāti.
Lai veicinātu atraugas lieto atdzesētu tumšo alu 30 min pirms ēšanas pa 1/3-1/2 gl. dienā.
Zarnu trakta darbības traucējumu (caurejas) gadījumā pagatavo alus un ābolu etiķa maisījumu. ½ gl. gaišais alus un 1 tējk. etiķis. Lieto maziem malciņiem dienas laikā.
Lai mazinātu liekās gāzes vēderā palīdz alus un diļļu ēteriskās eļļas maisījums. 1-2 pilieni ēteriskā eļļa, 1 gl. alus. Izdzer visu glāzi īsi pirms nakts miega.
Hepatīta gadījumā lieto 3 ēdamk. sasmalcinātas nātru saknes, 1 litru gaišo alu. Saknes aplej ar alu un vāra 20 min, nostādina, izkāš. Dzer pa 100 ml pirms ēšanas.
Tukšā dūšā izdzerta 2/3-1 gl. alus atbrīvo kuņģi no liekajām gļotām, kas ir veselīgi lielākajā gastrītu saslimšanu gadījumos.
Aulus vannas noregulē svīšanas procesus. Vannas peldes ūdeni bagātina ar 0.5 l alus. Peldes veic pārlieku lielas svīšanas gadījumā.
1-2 gl. alus dienā ir pietiekoša deva lai aizkavētu organisma novecošanos.
Palīdz bezmiega gadījumā. 0.5 l alus, 150-200 g salātu lapas, skābs krējums, sāls pēc garšas. Pagatavo salātus un uzdzer alu.
Vācu tautas metode pret saaukstēšanos. Alu sasilda ūdens peldē līdz 30 C un izdzer. Ļoti spēcīga sviedrējoša iedarbība.
Ir tautas metode, ko pielieto saaukstēšanās gadījumā. 1 karote medus, 1 krūze sasildīts alus. Sasildītam alum pievieno arī olu, krustnagliņas, kanēli u. c. Labāk izmantot tumšo alu (porteri). Vēlams lai alus būtu dabisks bez konservantiem un stabilizatoriem.
Vecākiem un novājinātiem cilvēkiem iesaka izdzert glāzi alus no rītiem. Kurs ilgst 7-10 dienas. Pēc tam pārtraukums uz 2 nedēļām. Kursu atkārto 3-4 reizes.
Recepte – 50 g apiņi, 50 g baziliks, 50 g lavanda, 50 g raudene, 50 g amoliņš, 50 g piparmētras, 50 g melisa, 50 g liepu ziedi. 2 ēdamk. šī maisījuma pievieno 7 gab. krustnagliņas, 3 svaigas citrona lapiņas, 1 tējk. kanēli, 1 tējk. apelsīnu miziņas un aplej ar 0.5 l verdoša ūdens, nostādina termosā 10 stundas. Lieto pa 1/3 glāzes 3 reizes dienā pirms ēšanas. Dziedniecības kurs 1 mēnesis.
main_pirtsdzivehren

ALUS PIRTĪ 

Alus dzeršanas un pēršanās vēstures ir vienlīdz senas. Alus cienītāji parasti ir arī lieli pirts cienītāji. Jautājums – vai alu var lietot arī pirtī?

Alus ir vienīgais produkts, kas spēj attīrīt organismu no alumīnija. Tas attīra arī no smagajiem metāliem.

Var lietot maza stipruma alu 4-5.5%, jo, ņemot vērā intensīvo svīšanas procesu, alkahola daudzums praktiski būs nulle.

Ja ķermeņa svars ir līdz 100 kg, tad ieteicamais daudzums ir līdz 0,33 l katrā pēršanās starplaikā, turklāt jāizdzer – 15 min laikā. Bet, ja ķermeņa svars pārsnedz 100 kg, katrā pēršanās starplaikā var dzert līdz 0,5 l .
main_pirtsdzivehren

ALUS SENATNĒ 

Ēģipte
Dažādu savvaļā augošo augu ievākšanu var uzskatīt par alus darīšanas pirms vēsturi. Progress uzsākās laikā kad pārgāja uz nopietnāku lauksaimniecību – sāka audzēt kviešus, miežus, prosu, pākšaugus. Senie ēģiptieši uzskatīja, ka visas tiesības uz alus darīšanas no apiņu dzēriena izgudrošanu pieder dievam Osīrisam. Tas arī nodeva tautai mākslu izgatavot miežu iesalu. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās alus darītavas atliekas, kura piederēja neatvairāmajai Nefertiti. Sienu freskās bija attēlota valdniece, lejot alu caur sietiņu, kas bija viens no veidiem kā attīrīt dzērienu no piemaisījumiem. Šāds sietiņš ir Britānijas muzejā. Edinburgā atjauno Senās Ēģiptes alus darīšanas receptes. Viena no receptēm, kura saglabājusies līdz mūsu dienām – labus miežu graudus vairākas reizes mērcē, līdz izveidojas „pārslas”, izžāvē, pagatavo no tiem maizi. Pievieno ieraugu, maizes virskārtu apgrauzdē un turpina nostādināt ūdenī. Iegūto šķidrumu izkāš. Par miežu dzēriena pagatavošanu Nīlas ielejā ir rakstījis arī Herodots. Diodors ir rakstījis, ka Osīrisa pielūdzēji ir gatavojuši šo dzērienu tajās vietās kur nav augušas vīnogas. Alus tāpat kā sīpoli un maize ietilpa ēģiptiešu galvenajā pārtikas saraksta sastāvā. Dienas deva piramīdu celtniekiem bija 3 maizes, 3 trauki ar alu un dažas galviņas sīpoli un ķiploki. Sens papiruss vēsta, ka Aleksandrijā dzīru laikā alu sajauca ar vīnu un medu. Alus darīšanas centrs Ēģiptē bija pilsētiņa Peluzija, tāpēc dažkārt šo dzērienu dēvē par „peluzijas dzērienu”. Ptolemaja dinastijas valdīšanas laikā tika ieviests speciāls nodoklis uz alu. Alus bija pazīstams arī Kartafāgā.

Šumera Mezopotāmija
Arī Mezopotāmijā arī ļoti sen tika kultivēti mieži. Kā liecina uzraksti uz III gadsimta (pirms mūsu ēras) māla plāksnītes, valdnieka alusdarītavā Lagaš pilsētiņā trijos mēnešos tika pārstrādātas 300 tonnas miežu. Alus darīšanas tehnoloģija ir aprakstīta uz šumeru māla plāksnītēm, kuras ir vairāk kā 5000 gadus senas. Vācu arheologs E. Hubers ir atradis rakstiskas liecības (3000 g. pirms ūsu ēras) par vairāk kā 15 dažādu alus šķirņu pagatavošanu. Šumeriem pat it kā esot bijusi paruna – „Nezināt alu – nezināt prieku”. Šumeri, asīrieši zināja vairāk kā 70 dažādas alus šķirnes ar dažādiem nosaukumiem atkarībā no krāsas, garšas un citām īpašībām. Alus tika dalīts saldajās, tumšajās un gaišajās šķirnēs. Pats populārākais bija tumšais alus ar nosēdumiem un ar nelielu alkohola daudzumu. Dažas alus šķirnes tika bagātināti ar dažādiem garšaugiem, kuri radīja alus rūgteno garšu. Alus bija demokrātisks dzēriens to dzēra parastā tauta un arī valdošā elite un tika pasniegts arī dieviem. Alus bija tirgošanās prece. Šumeri alus darītājus atbrīvoja no došanās karagājienos. Alus darīšanas un tirgošanas standartizācijas noteikumus (1792 – 1750 g. pirms mūsu ēras) radīja valdnieks Hammurapi. Babilonijā alu darīja arī sievietes, pirms tas nebija atļauts. Bargi bija sodi, ja tika pārkāptas normas cenu noteikšanā. Viltota alus izgatavotājs tika noslīcināts vai par sodu līdz pašai nāvei tam bija jādzer šāds viltots alus. Asīrieši alus darīšanas mākslu pārņēma no babiloniešiem, ko apliecina zīmējumi Sargona II pilī, ko attiecina uz VIII g. pirms mūsu ēras.

Ellāda Senā Grieķija
Senajā Grieķijā, kura bija bagāta ar dažādiem vīniem alu necienīja. Tas tika uzskatīts par nabadzīgo dzērienu. Tomēr ārsts Hipokrāts ir alum veltījis grāmatu. Aristotelis ir rakstījis par cilvēku dīvaino uzvedību apreibstot ar alu, tie ir kritušu atpakaļ, nevis šūpojušies uz sāniem kā apreibstot no vīna. Acīm redzot jāatceras, grieķi dzēra vīnu, kas tika atšķaidīts ar lielu ūdens daudzumu.

Senā Roma
Senās Romas iedzīvotāji praktiski nelietoja alu, kas ir raksturīgi arī daudzām mūsdienu romāņu tautām, kuras nodarbojas ar vīnogu audzēšanu.. Ir zināma Plīnija Vecākā liecība par alus gatavošanu no kviešiem Dienvidu Itālijā. Ir parakstīts, ka svētkos par godu dievietei Cererai, tika dzerts alus. No kā arī cēlies alus nosaukums Itālijā „cervisia” un Spānijā “cerveza”. IV gadsimtā, Eiropā alus bija nabadzīgo dzēriens.

Indija
Senajā Indijā alus arī bija zināms. Indijā alu darīja pēc Āfrikas tautu metodēm. Kā izejvielu izmantoja citas lauksaimniecības kultūras. Apreibinošo dzērienu sanskriptā dēvēja par “sura”. Austrumu un Dienvidaustrumu Āzijā rīsu kultivēja jau no IV tūkstošgades pirms mūsu ēras, acīmredzot pirmkārt kā pārtikas produktu. Venēciešu ceļotājs Marko Polo pēc ceļojuma pa Ķīnu (XIII gs.), atzīmēja, ka iedzīvotāji no rīsiem un garšvielām gatavoja dzērienu, no kura varēja noreibt, kā no vīna. Kā zināms no vēlāka laika perioda budistu mūku liecībām, alu tie ir lietojuši ne mazāk kā eiropieši. Mūsdienās Tibetas un Nepālas tautas pagatavo alu arī no miežiem, bet izmanto arī rīsus un prosu.

Inki
Alus bija pazīstams arī pirmskolumba Amerikā, kur kultivēja kukurūzu. Pamat izejvielas lai pagatavotu alu bija graudi un iesals. Parasti tos sajauca vienādās daļās un aplēja ar ūdeni uz vienu diennakti. Pēc tam saberza, līdz izveidojās mīklai līdzīga masa. Mīklu aplēja ar verdošu ūdeni un pievienoja aukstu ūdeni – izveidojās ieraugs. Veicot vēl dažas pagatavošanas manipulācijas iegūto šķidrumu raudzēja. Pēc tam filtrēja caur augu sietu. Iegūto kukurūzas alu varēja glabāt 15 stundas. Kukurūzu alus, kas tika pagatavots pēc vietējām tradicionālajām metodēm un kuram tika pievienoti pipari sauca par “čiča”. Brazīlijā no grauzdētiem graudiem darīja tumšo (melno) alu. Šī tradīcija ir saglabājusies atsevišķos Amazones augšteces reģionos.

Āfrika
Abisīnijas kalniene un Ziemeļu Āfrika, kā uzskata krievu biologs N. Vavilovs, ir savvaļas miežu dzimtene, kuri kļuva par mūsdienu kultivēto miežu pirmstečiem. Strabons, kas dzīvoja mūsu ēras sākumā ir piefiksējis alus izgatavošanas tradīcijas Etiopijā. Vavilovs ir aprakstījis etiopiešu alu ar īpatnēji skābeno garšu. Mirušo pavadīšanas ceremoniju rituālos tie ir izmantojuši alu. Kapā blakus nelaiķim, kuru novietoja ar seju pret dzimtajām vietām, lika arī saimniecības mantas, ēdienu un arī alu. Līdzīgi kā to darīja jau senie ēģiptieši. Visi ceremonijas viesi dzēra alu un ēda ziedojumam pagatavotu kazas gaļu. Sudānas, Ugandas, Zambezi un Kongo upes baseina tautas (kur neauga palmas) alu pagatavoja no āfrikāņu prosas. Portugāļu jūras braucēji (1505-1506 g) vēsta par alum līdzīgu dzērienu Mozambikā. Dienvidu un centrālajā Āfrikā, kur par izejvielu izmantoja arī kukurūzu. Daudz vēlāk Kongo sāka gatavot alu no ievestajām cukurniedrēm.

Eiropa
Alus bija tradicionāls dzēriens tautām, kuras apdzīvoja Eiropu VI un V gs. pirms mūsu ēras. Arī ķeltiem, kas tajā laikā apdzīvoja Gallijas teritoriju, tas bija zināms dzēriens. Posidonijs I gs. pirms mūsu ēras ir atzīmējis par alus pagatavošanu no kviešiem un medus. Tajā laikā Gallijā alus bija tautas dzēriens un saucās “sogma”. Šis senais ķeltu alus mūsdienās ir saglabājies Ziemeļu Francijā, Beļģijām Anglijā. Nacionālais dzēriens alus bija arī senajiem vāciešiem. Romas vēsturnieks Tacits (98 g.) savā sacerējumā “Par vāciešu izcelšanos” ir atzīmējis, par dzērienu no miežiem un kviešiem, kas rūgšanas veidā tiek pārvērsts par dzērienu kas līdzīgs vīnam. Alu ko pagatavoja vāciešu un gallu tautas atšķīrās ar skābenu garšu.
Pirms notika Lielā tautu pārceļošana uz Romas impēriju IV – VII gs. mūsu ērā bija zināmas 3 alus darīšanas metodes.

Alu darīja izmantojot ieskābušu mīklu.
Alu darīja no maizes iesala.
Alu darīja no iesala un graudu maisījuma.
Alu pagatavoja to bagātinot ar ozola mizām, koku lapām, rūgtām augu saknēm un citiem aromātiskiem augiem. Šim nolūkam izmantoja rozmarīnu, salviju, lauru koku augļus u. c. Bet dīvaini ir tas, ka tajā laikā apiņus neizmantoja alus darīšanas procesā.

Apiņi
Apiņi – НUNULUS LUPULUS

Daudzgadīgs augs līdz 18 metru augstumā. Aug mērenajā klimatiskajā joslā. Ievāc jaunos dzinumus pavasarī un ziedkopas kad tās nogatavojas. Žāvē ēnainā vietā.
Apiņi ir bagāti ar ēteriskajām eļļām (1-3%). Satur arī C, B1, B3, E, PP vitamīnus, flavonoīdus, alkoloīdus, rūgtvielas, sveķus, vasku, glikozīdus u. c. vielas. Bioloģiski aktīvās vielas izrāda nomierinošu, palielina diurēzi, piemīt estrogēna aktivitāte. Rūgtvielas uzlabo gremošanas procesus. Biežāk apiņus izmanto citu augu drogu maisījumu sastāvos, lai pastiprinātu to iedarbību. Ietilpst asins attīrošo, kuņģa, nomierinošo tēju sastāvos. Aug drogu maisījumos apiņi ir aptuveni ¼-1/5 daļa. Šīs tējas lieliski palīdz dažādu saslimšanu dziedēšanā, kuras izsauc nervu sistēmas darbības traucējumi. Izmanto arī tonizējošo tēju sastāvos.
Tīrā veidā izmanto aknu un žultspūšļa iekaisumu, bezmiega, garīgās pārslodzes, neiralģijas, sirds saslimšanu, bakteriālās dizentērijas, cistīta gadījumos, vispārējā uzbudinājuma mazināšanai. Izrāda stimulējošu efektu menstruālā cikla laikā. Kompresēm – čūlu un nobrāzumu sāpju mazināšanai. Piemīt uzbudinoša, pretmikrobu, antispazmatiska, savelkoša, baktericīda, urīna dzenoša, hipnotiska, sedatīva iedarbība. Uzlabo apetīti, to nodrošina sastāvā esošās miecvielas un rūgtvielas. Homeopātijā apiņus uzskata pirmkārt kā nomierinošu līdzekli.
Aromaterapijas nolūkiem izmanto mājas apstākļos dermatīta, astmas, hroniska klepus gadījumā, mazina menstruālās sāpes un seksuālo uzbudinājumu. Nomierina nervu sistēmu. Izmanto arī lai aromatizētu tabaku, kulinārijas mērces, alu. Eļļu ieteicams lietot sajauktu ar priežu, hiacintes, muskatriekstu, citrusaugu un garšaugu eļļām.
Pārdozējot var būt galvas reiboņi, slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera rajonā, slikta pašsajūta, noguruma sajūta un vieglas hepatīta pazīmes.

PIELIETOJUMS TAUTAS MEDICĪNĀ

Uzlējums. 20 g apiņi, 1 l verdošs ūdens. Lieto 3 reizes dienā pa 1 tējk.
Uzlējums. 1 gl. karsts ūdens, 2 ēdamk. jauno dzinumu sula. Hepatīta gadījumā (gatavo pavasarī un vasaras sākumā). Šo daudzumu izdzer siltā veidā, dienas laikā.
Uzlējums. 1 gl. karsts ūdens, 2 ēdamk. apiņi. Apiņus iepriekš 10 stundas mērcē piena un ūdens maisījumā. Hepatīta gadījumā (gatavo ziemā). Šo daudzumu izdzer siltā veidā, dienas laikā.
Uzlējums. 1 tējk. ūdens un 5-7 pilieniem apiņu koncentrāts – 1 daļa apiņi, 4 daļas spirts. Bezmiega gadījumā. Lieto 2 reizes dienā pirms pusdienām un pirms nakts miega.
Spirta uzlējums. 1 tējk. ūdens un 5-7 pilieniem apiņu koncentrāts – 1 daļa apiņi, 4 daļas spirts. Gastrīta un cērmju gadījumā. Lieto 2 reizes dienā pirms pusdienām un pirms nakts miega.
Ziede. Pagatavo ziedi no apiņiem un nesālītiem cūku taukiem (1:1). Brūču, traumu vietu, locītavu sāpju mazināšanai.
Skalojamais ūdens. Apiņus aplej ar 3-4 l auksta ūdens un karsē ūdens peldē. Uzlējumu nostādina 10 stundas. Lieto 3 reizes nedēļā. Lieto lai mazinātu matu izkrišanu. Neirozes gadījumā pagatavo lielāku uzlējuma daudzumu un pievieno vannas peldes ūdenim.
Nemiera, miega traucējumu un baiļu sajūtas gadījumā – 2 tējk. apiņi, ¼ litrs verdošs ūdens. Nostādina 15 min. Lieto 2 reizes dienā pa tasītei kā nomierinošu līdzekli vai 30 min pirms nakts miega1 tasīti (var pievienot 1 tējk. baldriānu uzlējumu).
Izmanto kā sastāvdaļu miega spilvenu pildījumam neirozes gadījumā. Pa dienu spilventiņu pārklāj ar biezāku audumu, lai aromāts tik ātri neizgarotu.
Var 2-3 reizes dienā sakošļāt apiņus (naža galu).
Uzlējums. 5-7 g apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina termosā 24 stundas. Izlieto 5-6 reizēs, vienā dienā. Saldināšanai pievieno 2 karotītes medu. Lieto neirozes gadījumā.
Uzlējums. 2 tējk. kaltēti apiņi, ½ gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas. Lieto pa ½ gl. uz nakti nervu uzbudinājuma un krampju gadījumos.
Spirta uzlējums. 50 g apiņi, 1 gl. 70% spirts. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 1 tējk. sajauktu ar ūdeni pirms pusdienām un vakarā hipertoniskās slimības gadījumā.
Novārījums. 2 ēdamk. nenogatavojušies apiņi, 1 gl. ūdens. Vāra 30 min. Lieto kompresēm tromboflebīta gadījumā.
Novārījums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Karsē ūdens peldē 15 min. Pievieno ūdeni līdz sākotnējam līmenim (daudzumam). Lieto pa 1 gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas tromboflebīta gadījumā.
Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. Verdošs ūdens. Nostādina termosā 4 stundas. Lieto pa ¼ gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas liesas saslimšanu gadījumā.
Uzlējums. 2 ēdamk. svaigi apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas. Lieto pa ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlas, gastrīta gadījumā. Apetītes uzlabošanai.
Uzlējums. 2 ēdamk. svaigu dzinumu sula (vai 2 ēdamk. kaltēti apiņi), 1 gl. piens, 1 gl. silts ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Izlieto dienas laikā hroniska hepatīta, holecistīta gadījumā.
Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens, Nostādina 30 min. Lieto pa 1 ēdamk. 3 reizes dienā cērmju gadījumā.
Degvīna uzlējums. 40 g kaltēti apiņi, 1 gl. degvīns. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 7 pilieniem pirms pusdienām un vakarā kā pret cērmju līdzekli.
Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. dienā pirms ēšanas cingas gadījumā.
Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina dažas stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. dienā pirms ēšanas uretrīta, cistīta, nefrīta gadījumā, kā urīna dzenošu līdzekli sifilisa ārstēšanas laikā. Uzlējums. 1 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 4 stundas termosā. Lieto pa ¼ gl. 3 reizes dienā pirms ēšanas menstruācijas sāpju, klimaktērijas perioda gadījumā.
Uzlējums. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, 500 g verdošs ūdens. Nostādina 2 stundas. Lieto pa ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Izmanto kompresēm ādas vēža un piena dziedzeru vēža gadījumos.
Uzlējums. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 30 min. Izmanto kompresēm locītavu sāpju gadījumos.
Spirta uzlējums. 50 g ēdamk. kaltēti apiņi, 1 gl. 70% spirts. Nostādina 7 dienas. Lieto pa 1 tējk. Pirms pusdienām un vakarā locītavu sāpju mazināšanai.
Kompreses. 2 ēdamk. kaltēti apiņi, neliels daudzums verdošs ūdens. Sajauc un izveido putriņai līdzīgu masu, ko komprešu veidā uzliek sāpošajām vietām.
Uzlējums. ¼ gl. kaltēti apiņi, 1 gl. verdošs ūdens. Nostādina 30 min. Lieto pa ¼ gl. pirms ēšanas ekzēmas gadījumā.

Alus lietotāji, iespējams, ir veselīgākie cilvēki uz planētas.

Speciālisti pieskaita alu pie pašiem veselīgākajiem produktiem, kuri tiek lietoti pārtikā. Tas ir saistīts ar dabīgo izejvielu izmantošanu, alus pagatavošanas tehnoloģijas īpatnībām un stingru kontroli pār ražošanas procesu visās tā stadijās. Alus ir tīrs produkts, kurā kaitīgu vielu koncentrācija ir zemāka, nekā izejvielās, no kā tas tiek gatavots, jo alus brūvēšanas procesā dzērienā paliek tikai labākais, ko mieži, apiņi un ūdens var dot.
Kā alus lietošana ietekmē cilvēku un vai no tā ir vairāk kaitējuma vai labuma – šķiet, ka cilvēkiem jau sen bija jāatrod atbilde uz šiem jautājumiem, jo alus ir viens no senākajiem dzērieniem. Jau piecus tūkstošus gadu senā pagātnē šumeri savās ķīļrakstu tabulās sīki aprakstīja šī dzēriena pagatavošanas receptes. Arī seno ēģiptiešu atstātajās liecībās ir atrodami pierādījumi par alus gatavošanu – arheologi ir atraduši alus darītavas atliekas, kuru pastāvēšana ir attiecināma uz valdnieces Nefertiti laikiem.
Savukārt viduslaiku Eiropā alus lietošana palīdzēja tikt galā ar mēra un holeras epidēmiju, un iespējams, ka «dzīru dalībnieki mēra laikā» nevis dzīroja, bet gan izpildīja toreizējās mediķu rekomendācijas un dzēra alu.

Pinte alus pirms izēst visu aptieku.

Par to, cik labs, veselīgs un visādi citādi vērtīgs dzēriens ir alus, ir daudz un dažādi pētījumi, atklājumi, zinātniskie traktāti un ārstu viedokļi. Taču pirms iepazīties ar daļu no tiem, svarīgi ņemt vērā, ka arī lietojot alu nepieciešams atcerēties par mēru!
Alus satur vairāk kā 30 dažādus minerālus un mikroelementus. Vienā litrā miestiņa ir gandrīz puse no magnija dienas devas, 40% fosfora un 20% kālija dienas devas. Alus sastāvā esošais kalcijs un magnijs aizkavē žultsakmeņu un nierakmeņu veidošanos.
Zemais nātrija saturs alū nodrošina aizsardzību pret tūsku, bet mainīgais kālija un nātrija samērs (kālija saturs samazinās) sekmē diurētisko darbību.
Alus sastāvā ir arī augļskābes un pienskābes. Tās sekmē gremošanu, pozitīvi iespaido zarnu trakta darbību un iznīcina baktērijas. Mūsdienās čehu ārsti iesaka alu lietot katru dienu pēc kuņģa – zarnu trakta operācijām. Savukārt ogļskābe, kas ir alū, izvada sārņus, noņemot slogu no nierēm. Vācijā, Dānijā un Austrijā strādniekiem, kuri strādā organismam kaitīgā vidē, kur iespējama organisma sāļu disbalansa veidošanās, kas savukārt var radīt nieru saslimšanu risku, izsniedz neattīrītu, bezalkoholisku alu.
Dr. R.Kērtiss Elisons, Bostonas Universitātes profilaktiskās medicīnas un epidemioloģijas nodaļas vadītājs un veselīgā dzīvesveida institūta direktors, uzskata, ka alus lietošana ir viena no veselīga dzīvesveida sastāvdaļām. Dr. Elisons apgalvo, ka dažādu priekšnosacījumu – regulāri fiziskie vingrinājumi, sabalansēta pārtika, nesmēķēšana, liekā svara neesamība – apvienošana ar alus lietošanu palīdz samazināt divu lielāko šī gadsimta slimību risku par 80% – sirdsslimības un cukura diabētu. Dr. Elisons uzsver, ka bieža (pat ikdienas) alus patērēšana ir veselīgāka nekā tā lietošana tikai ik pa laikam. Galvenais aspekts, protams, ir patērētā alus daudzums. Viņš nerekomendē konkrētu tilpumu, jo katram cilvēkam tas ir individuāls, bet daudzi mediķi iesaka orientēties uz 25 gramiem tīrā spirta patēriņa dienā, kas ir 0,5-0,7 l alus. Tiem, kas alu un citus alkoholiskus dzērienus patērē mērenā daudzumā, risks saslimt ar diabētu samazinās par 33-56% salīdzinājumā ar atturībniekiem. Tie, kas patērē šos dzērienus palielinātā daudzumā, efekts ir pretējs – risks saslimt ar diabētu ir par 43% lielāks.
Pētījumā, ko publicēja autoritatīvais medicīnas žurnāls „Annals of Nutrition and Metabolism”, piedalījās 57 veselas sievietes un vīrieši, kuri eksperimenta vajadzībām atturējās no alus lietošanas 30 dienas. Pēc 30 dienām projekta dalībnieki sāka dzert alu – dienā sievietes pa 330 ml un vīrieši – pa 660 ml. Pētījuma rezultāti parādīja, ka pēc šī alus lietošanas 30 dienu kursa imūnsistēmas rādītāji dažādos parametros uzlabojās, īpaši sievietēm.
Mūsdienās Čehijas un Austrijas klīniku pacientiem, kas cieš no uroloģiskajām saslimšanām, ārstēšanās kūrē tiek iekļauts alus. Nierakmeņu ārstēšanas gadījumā ārsti iesaka dzert pusglāzi alus 2-3 reizes dienā pirms ēdienreizēm, katru reizi alum pievienojot vienu līdz divus pilienus citrona eļļas. Zinātnieki no Bostonas (ASV) jau 1993. gadā noskaidroja, ka nierakmeņu izvadīšana ir tieši saistīta ar aktīvu šķidruma patēriņu. Lietojot ikdienā divus litrus ūdens, nierakmeņu rašanās risks samazinās par 40%, patērējot 0,5 litri kafijas – par 25%, vienu litru tējas – par 70%, bet 0,5 l alus – par 62%.
Briseles simpozijā Eiropas un ASV zinātnieki daloties pieredzē par saviem pētījumiem nonāca pie vienbalsīga secinājuma: alus var uzveikt vēzi. Alus izvada no organisma kancerogēnās vielas un mazina risku saslimt ar vēzi. Japānas zinātnieki ir pierādījuši, ka regulāra alus lietošana 2-3 reizes pazemina šo risku. Dažādu onkoloģisku slimību profilaktiskai ārstēšanai ārsti rekomendē lietot 0.3 l alus dienā.
Spāņu zinātnieki uzskata, ka alus labāk stabilizē šķidruma līmeni atūdeņotajā organismā, nekā ūdens. Profesors Emanuels Garsons no Granadas Universitātes apgalvo, ka alus burbulīši palīdz remdēt slāpes, bet ogļhidrāti, kuri ir šajā dzērienā, ļauj atgūt zaudētās kalorijas. Profesors Garsons piedāvāja saviem studentiem veikt fiziskus vingrinājumus laikā kad gaisa temperatūra sasniedza aptuveni 40 grādus pēc celsija. Pēc tam vienai grupas daļai deva pa pintei alus, bet pārējie saņēma tādā pašā daudzumā ūdeni. Pēc profesora novērojumiem šķidruma līmenis atjaunojās labāk tiem, kas dzēra alu.
Alus izmantojams arī skaistuma vairošanai. Alus sejas masku un krēmu sastāvos veicina grumbu izlīdzināšanos. Piemēram, var sajaukt olas dzeltenumu ar alu un izmantot kā atjaunojošu masku sejas ādai. Alus maskas labvēlīgi ietekmē taukainu ādu, paaugstinot tās elastīgumu, uzlabojot asinsriti, mazinot tauku veidošanos un sašaurinot poras. Izvairīties no grumbām palīdz arī svaiga alus putas, ko lieto kā masku.

Sirds un asinsvadu slimniekiem.

Pētījumi ir atklājuši, ka sievietes dzerot vienu alus pudeli dienā un vīrieši – līdz divām alus pudelēm, samazina infarkta, sirds un vaskulāro slimību risku. Tiem cilvēkiem, kuri patērē alu mērenos daudzumos, ir par 30-40% mazāks koronāro sirds saslimšanu risks nekā tiem, kuri alu nedzer. Alus satur tādu pašu polifenolu (antioksidantu) daudzumu kā sarkanvīns un tajā ir 4-5 reizes vairāk polifenolu nekā baltajā vīnā.
Diskusijās par alus lietošanas pozitīvo ietekmi vai kaitējumu iesaistījās arī mūki no Spānijas pilsētas Leonas klosteriem. Mūki brīvprātīgi pieteicās vairākus desmitus dienu savā ēdienkartē iekļaut alu, tādejādi ar savu pieredzi pierādot, ka šī putotā dzēriena mērena lietošana ļauj pazemināt sirds – asinsvadu saslimšanas risku. Šo nestandarta pētījumu veica Spānijas dietoloģijas un pārtikas sabiedrības zinātnieku grupa kopīgi ar Valensijas universitātes medicīnas fakultātes vadošo ārstu Viktoru Valjē. Kā eksperimenta dalībniekus izvēlējās 50 mūkus no Leonas klostera, viņu vecums nepārsniedza 68 gadus, katrs no tiem dzīvoja samērīgu un noteiktu dzīvesveidu. Tas pilnībā atbilda pētījuma mērķiem, jo bija nepieciešama ļaužu grupa, kurus dietologi varētu kontrolēt. 45 dienas pēc kārtas mūkiem deva dzert bezalkoholisko alu – katram pa divām pudelēm dienā. Pēc pusgada pārtraukuma mūki 30 dienas pēc kārtas saņēma koncentrētu izspiestu apiņu sulu. Eksperiments tika pabeigts veiksmīgi – mūku organismā tika fiksēti antioksidanti un organisma aizsardzības palielināšanās pazīmes. Kopējais holesterīna līmenis asinīs bija krities par 6%, kā arī pazeminājies citu kaitīgo vielu saturs, kas izraisa sirds – asinsvadu saslimšanas un iekaisumu rašanās paaugstināto risku.

Alus – nomierinošais socializētājs.

Kā pierāda ilggadēji zinātniskie pētījumi, mērena alus patērēšana labvēlīgi iespaido cilvēka nervu sistēmu, nomierina, noņem aizkaitināmību un uzlabo savstarpējās attiecības. Alus ir dzēriens, kas neprasa izsmalcinātību, tas rada nepiespiestu, brīvu noskaņu. Lielbritānijas un Vācijas ārsti cilvēkiem gados, īpaši pilsētniekiem, rekomendē izdzert 0,5 l alus vienu stundu pirms miega, lai uzlabotu miega kvalitāti.
Skandināvijas valstīs ārsti iesaka alu lietot depresijas gadījumā, jo tur alus oficiāli ir atzīts par antidepresantu. Bostonas Psihiatriskās klīnikas (ASV) ārsti saviem pacientiem pirms kāda laika bija sākuši dot medikamentu vietā pa alus pudelei dienā, kā rezultātā pēc dažiem mēnešiem daudziem pacientiem bija novērojama slimības parādību izzušana.
Nav noslēpums, ka tieši bioloģiski aktīvām vielām, ko alus iegūst no apiņiem, piemīt nomierinoša, baktēriju vairošanos mazinoša un pretsāpju iedarbība. Ne velti zināmā Valokordīna sastāvā iekļauta apiņu ēteriskā eļļa. Ņemot vērā šīs īpašības dažkārt alu var lietot kuņģa un 12-pirkstu zarnas čūlu gadījumā. Ārstēšanai izmanto 1 alus glāzi pirms nakts miega. Kursa ilgums 12-15 dienas.

Alus – ilgākai un laimīgākai dzīvei.

Alus ir kļuvis par sportistu un polārpētnieku ikdienas ēdienkartes sastāvdaļu. Čehijā un Slovākijā alus ir iekļauts hokejistu ēdienkartē. Savukārt Itālijas sporta ārsti uzskata, ka 1 litrs alus dienā uzlabo koncentrēšanās spējas, saīsina reakcijas laiku un palielina muskuļu spēku. ASV ir novērots, ka alus ideāli atjauno iztērēto enerģiju un šķidrumu pēc ilgstoša skrējiena.
Kāds čehu ārsts iesaka vīriešiem katru dienu dzert alu, jo viņa pētījumi parāda, ka alus pozitīvi ietekmē seksuālo dzīvi. Viņš uzskata, ka alus ir labākais dabiskais stimulators, kas rada iespēju vīriešiem dzīvot pilnvērtīgu seksuālo dzīvi Vietējam Čehijas laikrakstam ārsts teicis: “Pamatojoties uz klīniskajiem testiem, noteikti var apgalvot, ka mērens alus daudzums mazina risku saslimt ar aterosklerozi, kas ir viens no erekcijas disfunkciju iemesliem.”
Īpašos testos ir noskaidrots, ka ilgāk dzīvo cilvēki, kas patērē alkoholu – tai skaitā arī alu, protams, tikai mērenos daudzumos. Tie pagarina savu dzīvi par trīs gadiem, bet atturībnieki – saīsina par trīs gadiem.

Minhenes alus institūta zinātnieki ir pierādījuši, ka 1 litrs nefiltrēta alus ir 10 reizes vērtīgāks par 1 litru piena. 8 pudeles alus dienā cilvēku pilnībā nodrošina ar nepieciešamo dienas enerģijas daudzumu.

Alus atšķirībā no citiem alkoholiskajiem dzērieniem sastāv aptuveni no 92% ūdens, tāpēc lieliski remdē slāpes un pasargā organismu no nevēlamas atūdeņošanās. Sastāvā esošā ogļskābā gāze veicina kuņģa sekrēciju un asins pieplūdi muskuļiem, smadzenēm, aknām, plaušām un nierēm.
Alus ir vienīgais dzēriens, kurā esošās apiņu rūgtvielas ir ne tikai patīkamas pēc garšas, bet arī iedarbojas uz cilvēka organismu nomierinoši un hipnotiski, mazina sāpes, veicina gremošanas procesus, aizkavē baktēriju veidošanos. Apiņi ir vērtīgs dziedniecisks augs, un to labās īpašības pārmanto alus. Apiņu rūgtvielas aktivizē kuņģa sulas izdalīšanos un nomāc alū esošā alkohola nevēlamo iedarbību.
No fiziologu viedokļa alus ir viens no sabalansētākajiem dzērieniem, kas pozitīvi iespaido vielu apmaiņas procesus un ir vitamīnu avots. Sastāvā esošie B1, B2, B6, H vitamīni noderīgi nervu sistēmas darbībai. Tie labvēlīgi iespaido matu augšanu un galvas ādas veselību. B6 grupas vitamīni aizkavē asinsvadu saslimšanu attīstīšanos. Vitamīni veicina sarkano asinsķermenīšu veidošanos. C vitamīns ir aptuveni 20-50 mg/l. Litrs alus nodrošina aptuveni 70% no dienā nepieciešamā C vitamīna daudzuma. Lai nodrošinātu organismam nepieciešamo nikotīnskābes un folijskābes daudzumu, nepieciešams lietot pusglāzi alus dienā.

Izdzerot 1 litru alus, cilvēks saņem 20% no B2 vitamīna nepieciešamās dienas devas, 32% – B6 vitamīna. Viens litrs alus nodrošina 40% no dienas nepieciešamo vitamīnu daudzuma – 0.2 mg B3 vitamīnu, 0.3 mg B6 vitamīnu, 6.5 mg PP vitamīnu.

Dzelzs uzlabo asins sastāvu, fosfors iedarbojas uz metabolisma procesiem, magnijs nostiprina sirds muskuli. Cinks ir nepieciešams, lai veidotos insulīns, hlorīdi aizsargā smaganas no iekaisumiem, mangāns veicina B vitamīna veidošanos.

Alus pēc sastāvā esošajām aktīvajām vielām ļoti maz atšķiras no apelsīnu sulas.

Minhenes alus institūta zinātnieki ir pierādījuši, ka 1 litrs nefiltrēta alus ir 10 reizes vērtīgāks par 1 piena litru.

8 pudeles alus dienā nodrošina cilvēku pilnībā ar nepieciešamo dienas enerģijas daudzumu.

Alus “noslēpumi”.

Palielināt attēluMediji periodiski informē par to, ka valstī ir problēmas ar alkoholismu. Patiesībā sievietes var palīdzēt tikt galā ar šo problēmu. Kā? Ļoti vienkārši. Viss alus jāizlieto cēliem mērķiem – skaistumkopšanai.
Nedomājiet, ka no alus nav nekāda labuma. Jau senos laikos alu izmantoja zobu sāpju ārstēšanai. Bez tam alus ir vienīgais šķidrums, kurš sekmē alumīnija sāļu izvadīšanu no organisma. Alus palīdz cīnīties ar lielāko daļu gastrīta paveidu, jo tukšā dūšā izdzerta glāze alus sausina kuņģi, izvadot no tā liekās gļotas. Pie šī dzēriena plusiem var pieskaitīt arī to, ka alus ir viens no labākajiem slāpju remdētājiem. Bet, ja izdzersiet glāzi svaiga, vēl nefiltrēta alus, kurā peld rauga daļiņas, tas labvēlīgi ietekmēs ādu, to attīrot.
Ja var ticēt mediķiem, tad pēc alus lietošanas sievietēm aug krūtis. To izskaidro apiņu saturs, kas sekmē krūšu augšanas procesus. Alus var palīdzēt arī tiem, kas pastiprināti svīst. Lai pieveiktu svīšanu, ielejiet siltā vannā pudeli alus un paguliet ūdenī dažas minūtes. Rezultāts būs manāms jau pēc pirmā seansa. Ja jums ir iespēja nopērties pirtī, tad obligāti izlejiet uz akmeņiem alus pudelīti. Tādā viltīgā veidā jūs iegūsiet alus tvaikus, kuri ir ļoti veselīgi ādai. Šie tvaiki padarīs jūsu ādu zīdainu un maigu, turklāt šāda procedūra labvēlīgi ietekmēs visu organismu.
Labs kosmētiskais efekts piemīt dažādiem krēmiem un maskām, kas pagatavoti uz alus bāzes. Šādi kosmētiskie līdzekļi lieliski izlīdzina grumbas un ir vienkārši neaizstājami taukainas ādas aprūpē, jo tie padara taukainu ādu elastīgāku, matētu un sašaurina poras. Sarežģītas maskas nav obligātas, pietiek vienkārši uzklāt uz sejas alus putas, un jūs ievērosiet, ka tās ir apveltītas ar spēcīgu izlīdzinošu efektu. Tāpat var pagatavot masku, svaigā alū sakuļot 1 olas dzeltenumu.
Alus lieliski iespaido matus. Ja jūs pirms matu mazgāšanas izskalosiet galvu alū, tad tas piedos matiem veselīgu spīdumu un elastību. Bet, ja jūs pēc mazgāšanas izskalosiet matus alus šķīdumā, tad tas padarīs matus paklausīgus un zīdainus. Turklāt pēc šādām procedūrām jūs varēsiet atbrīvoties no blaugznām un ievērojami samazināt matu izkrišanu.
Mazgājot matus, šampūna vietā tajos ieziediet maisījumu, kas pagatavots no alus un olas dzeltenuma. Maisījums jāatstāj matos uz piecām minūtēm, pēc tam to nepieciešams izskalot. Pēc šādas procedūras jūsu mati kļūs ievērojami spēcīgāki, bez tam jums nevajadzēs izmantot šampūnu ar kondicionieri, jo būsiet jau sasniegusi tādu pašu efektu ar dabisku līdzekļu palīdzību.
Turklāt no alus sanāk lieliski sejas losjoni, kuri kosmētisko īpašību ziņā nepiekāpjas veikalu produkcijai. Šos losjonus var glabāt ledusskapī trīs – četras dienas. Samitriniet losjonā vates tamponu, attīriet ar to sejas ādu, ļaujiet ādai nožūt, bet pēc tam nomazgājieties ar vēsu ūdeni.
Lai pagatavotu losjonu sausai ādai, 2 ēdamkarotes auzu pārslu pārlejiet ar pusglāzi verdoša ūdens, ļaujiet pārslām 20 minūtes ievilkties, bet pēc tam pievienojiet glāzi alus un samaisiet. Lai pagatavotu losjonu kombinētai un taukainai ādai, ar glāzi verdoša ūdens pārlejiet sauju svaigu vai kaltētu piparmētru lapu, pēc tam ļaujiet līdzeklim pusstundu ievilkties, tad pievienojiet uzlējumam glāzi alus.